ceturtdiena, 2012. gada 9. februāris

Neviens nesapņo būt viduvējs.

Atskatīsimies visi tagad uz savu mazotnes laiku. Par ko jūs sapņojāt? Kur viens gribēja būt ārsts, tur cits prātā turēja domu par policista karjeru, vēl kāds vēlējās kļūt par ugunsdzēsēju, pilotu. 
Es, personīgi, vienmēr esmu vēlējies kļūt par veiksmīgu uzņēmēju. Protams, cits iesmiesies un prasīs, cik tad no tā ir sasniegts, bet tas nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka apstājies neesmu un lieku savu laiku tajā, ko esmu iecerējis.
Ko ar šo vēlos pateikt, cik daudzi no jums ir vēlējušies būt kas viduvējs? Kāds jau kopš pirmajiem soļiem un zinībām par šo pasauli ir iecerējis dzīvot viduvējā mājā vai dzīvoklī, strādāt viduvēju, neapmierinošu darbu par viduvēju samaksu un būt attiecībās ar otro pusīti, kuras, tieši tāpat, ir viduvējas, justies viduvējs pat ieskatoties spogulī un redzot savu viduvējo ķermeni, kā tik daudziem, kas mums apkārt?


100%, ka lielākā daļa no jums savā dzīvē ir iecerējušu ko grandiozu un man ir grūti izprast šādas ''viduvējības'' attieksmes iemeslus. Pārāk grūti? Par daudz jādara? 


Uz katru tūkstoti cilvēku neatradīsies gandrīz neviens, kuram apkārtējie ausīs nestumtu vārdus: ''tu taču esi traks'' , ''tas nav iespējams'' , ''domā reāli'' un tamlīdzīgus. Patiesība ir tāda, ka iespējams ir gandrīz viss; nav nekā tāda, kas izklausītos pārāk labi, lai būtu patiesība. 


“Most people don’t aim too high and miss. They aim too low and hit.” – Bob Moawad


Ja es satiktu sevi pirms kāda laika un stāstītu, cik daudz tuvākajā laikā sasniegšu, drošvien sev neticētu, bet tas viss notiek, kamēr vien turu savā sirdī, prātā to, ko esmu iecerējis. Sargāju savu misiju. Sava īsā mūža laikā ir bijusi iespēja satikt fenomenālus cilvēkus, iesaistīties kolosālos projektos, mācīt, iedvesmot, trenēt. Dažbrīd tam visam neticu vēl tagad.


Ko ar to visu vēlos pateikt, draugi. Mēs paši uzstādam ''griestus'' savai dzīvei. Mēs paši sevi ierobežojam un neatstājam vietu izaugsmei. 


Mēs paši esam atbildīgi par to, kas esam vai neesam.


Iesaku katram no jums padomāt par to, ko darītu, ja jūs zinātu, ka katra no jūsu iecerēm piepildīsies, lai kas arī nenotiktu.


“So many of our dreams at first seem impossible, then seem improbable, and then, when we summon the will, they soon seem inevitable.”- Christopher Reeve


A.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru