Kļūdas.

Šajā ierakstā vēlos izkratīt sirdi. Atvieglot to no nastas, kura tiek nēsāta līdz un kuras svars man ir kļuvis jau daudz reižu par smagu. Pasēdi šeit ar mani, palasi un varbūt ko iemācīsies. Cilvēka spēja dalīties ir kolosāla, mēs saziņā cits ar citu spējam augt un gūt labumu no citu kļūdām, nepieļaut tās savā dzīvē. Šoreiz es būšu stāstnieks un jūs būsiet tie, kuriem būs iespēja iegūt kādu labumu no manām neveiksmēm.

Kā jau spriežat pēc ieraksta virsraksta, runāšu par kļūdām, kuras pieļaujam. Šoreiz konkrēti par tām, kuras daudzkārt pieļāvis esmu es.
Saka, ka ar visu ļauno vienmēr nāk kāds labums. Vienmēr būs noziedzinieks, bet vienmēr būs arī varonis, kurš stāsies tam pretī. Plosīsies negaiss, bet lietus lāses, kas apsmidzina zemi, pa kuru staigājam, baros mūsu skaisto dabu. Tāpat arī ar kļūdām, mēs tās varam pieļaut, bet mācīties no tām, lai tādas neatkārtotos. Kur tad ir problēma? Problēma rodas tad, kad mēs pieļaujam kļūdu, bet nemācamies no tās un pieļaujam tās atkārtoti.

Esmu no tiem, kurš no tām nemācījās līdz brīdim, kad tās man sāka draudēt. Draudēt, ka pazaudēšu visu. Varbūt jau esmu pazaudējis. Manā prātā šobrīd ir daudz neskaidrību un bēdu pinumu, kas traucē normāli domāt, spriest, apjēgt.

Manas kļūdas radās brīdī, kad biju gatavs melot, izlikties un visādi citādi aptraipīt savu patieso personību, tikai lai gūtu labumu pats sev. Dzīvē mums tiek dotas milzīgas iespējas un neiet runa tikai par darba piedāvājumiem, sacensībām un citām lietām, runāju arī par cilvēkiem.
Gan jau, ka liela daļa no jums ir piedzīvojusi to sajūtu, kad aizsitās elpa, prāts apjūk, acis taisni vai apžilbst un  viss sagriežās ar kājām gaisā, kad ieraugām kādu cilvēku, kurš šķiet ideāls. Mēs visi zinām to vārdu galvā - ''vēlos''. Kā noprotat, tā notika ar mani. Iepazinu personību, kura manu sirdi aizķēra jau ar pirmajiem vārdiem, personību, kura vien ar savu esamību piepildīja manu dzīvi tā kā nespētu visa pasaules populācija kopā. Sastapu pašu pilnību. Sastapu mīlestību.

Cilvēkam ir tendence izpatikt un padarīt sevi augstāku par to, kas patiesībā ir. Džeki šeit lasot uzreiz atcerēsies sākumskolas gaitas, kad grūstīja citus, lai tikai mazās princeses ievērotu viņu pārākumu, turpretī, meitenes cienās ar konfektēm un uzvilks skaistāko kleitu, lai izpelnītos simpātijas. Mans stāsts gan iet daudz tālāk par grūstīšanos un konfektēm. Mana situācija mani padarīja par to, kas es nebūt neesmu.

Laupīt no citiem un skaisti runāt, lūk arī mana simpātiju izpelnīšanās māksla. Zemākais, līdz kam es jebkad spētu nolaisties. Māksla, kuras dēļ es vairs nekad nebūšu tas cilvēks, kurš biju.
Ziniet, trakākais jau laikam ir tas, ka šīs nelietības strādā, ja proti tās pielietot. Šobrīd sevi pielīdzinu zemākajam sabiedrības slānim un tie ir noziedzinieki, vienalga kāda veida. Nebrīnos, ka šo cilvēku ir tik daudz. Lietas, kuras pastrādā šie cilvēki, ievelk atkarībā.

Manis darītais ļaunums ļāva man iegūt to, ko vēlējos no šī fantastiskā cilvēka. Kaut arī darīts ar labu nolūku, šīs izdarības nav attaisnojamas. Kāpēc? Tāpēc, ka pa vidu visam šim ļaunumam, es ieguvu mīlestību, pietam tīrāko un spēcīgāko, kuru kāds jebkad spētu sajust. Neiedomāsieties.

Nē, manis darīto atklāja. Man tika dota iespējas, kuras aiz bailēm pastūmu malā un cerēju, ka viss nokārtosies. Cilvēki, nekas nenokārtosies, kamēr nebūsiet gatavi saņemt sevi rokās, kaut ko upurēt, lai visu vērstu par labu. Mums ir jānes atbildība par lietām, kuras nodarām. Dzīve ir smags pasākums mums visiem, bet tā atalgo uzcītīgos un tos, kuri spēj mainīties, vērst pāridarījumu par labu esam.

Tā nu es te sēžu, savas iespējas izšķiedis un dārgāko, kas man ir - pazaudējis. Es nežēlojos. Viss, ko tagad izciešu ir pelnīts un ciestu arī vairāk, ja tiktu spiests. Šobrīd darītu visu, lai lietas nokārtotos, bet šķiet, ka reiz par visām reizēm, man vairs nav kur bēgt. Esmu palicis viens un stājos pretī tam, kas ievārīts. Man nedrīkst dot vēl kādu variantu. Ir jācieš.

Kāpēc tik atklāti? Es vēlos pamācīt un brīdināt. Varbūt sevi šādā veidā sodu, grūti teikt. Gribu arī, lai jūs zinātu, ka šis ir pēdējais ieraksts no manis.

Mācieties no savām kļūdām. Sargājiet tos, ko mīlat. Puiši, lutiniet savas dāmas, nekas cits uz šīs zemes jums nedos lielāku prieku, kā viņas. Esiet godīgi. Visi.

A.